LAT
Mērkaziņa ir vidēja auguma sloku dzimtas tārtiņveidīgo putnu suga, Latvijā samērā parasta ligzdotāja, bet daudz lielākā skaitā tā caurceļo. Pieaugušas mērkaziņas ķermeņa garums ir 25—27 cm, spārnu plētums 44—47 cm, svars 80—140 g. Mērkaziņa ir tramīgs putns. Pateicoties savam raibajam apspalvojumam, tā spēj labi noslēpties, tā kļūstot nemanāma. Briesmu gadījumā tā cenšas pieplakt pie zemes un nekustēties, spārnos paceļas tikai pēdējā brīdī. Lai mulsinātu ienaidnieku, lidojumam ir zigzag raksturs.
Mērkaziņa jau ilgāku laiku nav atrodama medību kalendārā, bet mednieku biedrības aktīvi strādā pie tā, lai medības uz Mērkaziņu tiktu atļautas.
*Zīmējuma autore Dace Buša. Visas tiesības pieder SIA "HR ROSARY".
Parastais fazāns jeb vienkārši fazāns, arī medību fazāns (Phasianus colchicus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns. Fazāna dabīgi ir izplatīti Āzijas centrālajos un dienvidaustrumu reģionos, kā arī salīdzinoši nelielās Eiropas dienvidaustrumu teritorijas - Grieķija, Bulgārija un Kaukāzs. Mūsdienās ārpus vēsturiski izplatības teritorijām kā medību putns tas iedzīvināts daudzviet Eiropā, Amerikā un Austrālijā. Latvijā fazānu introdukcijas mēģinājumi savvaļā beigušies nesekmīgi - populācija Latvijas dabā nespēj iedzīvoties, jo nespēj izdzīvot bargajās ziemās. Siltākas ziemas sekmīgi pārlaiž medību suņu apmācību laikā savvaļā palikušie fazāni, bet tie ir arī salīdzinoši viegls medījums plēsējiem. Šie putni parasti ir iegūti inkubācijas ceļā. Fazānam piemīt izteikts dzimumu dimorfisms - tēviņi ir nedaudz lielāki, tiem ir slaida, gara aste, kas nereti veido pusi no putna garuma, un to spalvu krāsa ir koša, ar metālisku spīdumu. Mātītes apspalvojums ir neuzkrītošs un maskējošs, tā pelēkbrūni raibumotā krāsa izcili maskē perējošo mātīti ligzdā uz zemes. Pieauguša fazāna tēviņa garums ar visu asti ir 80—90 cm, astes garums 42–54 cm, mātītes ķermeņa garums ar asti ir apmēram 60 cm, aste 29–31 cm. Fazāni sver 0,5–3 kg, tēviņu vidējais svars 1,2 kg, mātītes 0,9 kg.
Fazāni ir Latvijas medījamo
putnu sarakstā un medību sezona ir no 1.08. – 31.03. Prasmīgi pagatavots fazāns
ir gurmānu cienīgs baudījums.
*Zīmējuma autore Dace Buša. Visas tiesības pieder SIA "HR ROSARY".
Meža pīle ir vislabāk zināmā pīle visā pasaulē, jo tās izplatības areāls ir ļoti plašs, aptverot visu ziemeļu puslodi. Tā nemājo tikai Arktikas tundras zonā, augstkalnu apgabalos un tuksnešos. Meža pīli var sastapt Ziemeļamerikā, Eiropā, Āzijā, Ziemeļāfrikā. Tā ir introducēta Austrālijā un Jaunzēlandē. Vēsturiski meža pīle tiek augstu vērtēta kā medījumu putns. Meža pile ir visbiežāk sastopamā un visvairāk medītā pīle arī Latvijā. Savā ģintī tā ir augumā lielākā (58 cm, 750 -1450 g). Meža pīles ķermenis ir 50—65 cm garš, spārnu plētums 81—98 cm, svars 0,9—1,2. Meža pīlei raksturīgs dzimumu dimorfisms, un tēviņu var ļoti viegli atšķirt no mātītes. Medību sezonas sākumā abi dzimumi līdzīgi mātītei, septembra beigās tēviņi sāk iegūt riesta tērpu.
Medības atļautas no 20. augusta līdz 14. septembrim trešdienā, sestdienā un svētdienā, bet no 15. septembra līdz 15. decembrim – katru dienu. Izcils palīgs pīļu medībās būs kāds no retrīveru grupas suņiem.
*Zīmējuma autore Dace Buša. Visas tiesības pieder SIA "HR ROSARY".
Krīklis ir mazākā no peldpīlēm, tas ir vairāk kā divas reizes mazāks par meža pīli. Krīkļa ķermeņa garums ir 34—38 cm, spārnu izplētums 53—59 cm vidējais svars tēviņiem 360 g, mātītēm 340 g. Krīklis ligzdu iekārto uz zemes ūdens tuvumā, biezu augu aizsegtā vietā, tam patīk, ja ligzda arī no augšas ir pasargāta ar zaru un lapu jumtu. Pāri izveidojas ziemas laikā un pavasarī, apmēram martā, kopīgi atgriežas ligzdošanas vietā. Ligzdošana uzsākas drīz pēc atgriešanās, bet galējos izplatības areāla ziemeļos ne ātrāk kā maijā. Ligzda ir kausveida forma, būvēta no augiem un oderēta ar sausām lapām un dūnām, kuras mātīte izrauj no savām krūtīm. Krīklis ārpus ligzdošanas sezonas ir sabiedrisks putns un veido lielus barus. Tam vasarā patīk apmesties aizklātos ezeros, dīķos, kuru krastus aizsedz augsti ūdensaugi. Medījams putns.
Medības atļautas no 20. augusta līdz 14. septembrim trešdienā, sestdienā un svētdienā, bet no 15. septembra līdz 15. decembrim – katru dienu
*Zīmējuma autore Dace Buša. Visas tiesības pieder SIA "HR ROSARY".
Mežirbe Latvijā ir samērā parasta ligzdotāja un nometniece, ir sastopama dažādu tipu mežas. Visbiežāk sastopamākajām ir pelēka mugura, bet Latvijā mājo arī mežirbes ar olīvbrūnu muguru. Kopš 2005. gada, kad Latvijas Ornitoloģijas biedrība uzsāka veikt ligzdojošo putnu uzskaites, mežirbju skaits esot samazinājies par 89 %, kam galvenais iemesls ir mežu izciršanas intensitāte. Mežirbi ir grūti novērot dabā. Tā mīt mežos, sugai raksturīgs salīdzinoši slēpts dzīvesveids. Par tās klātbūtni vieglāk spriest pēc tās saucieniem un tipiskajiem spārnu vēzieniem, kad tā iztraucēta pārlaižas uz citu vietu. Lidojums ir zems un īss. Ligzdu ierīko uz zemes. Mežirbe ir viena no mazākajām rubeņu apakšdzimtā. Tai ir raksturīga proporcionāli maza galva un noapaļots ķermenis. Ķermeņa garums ir 35—37 cm, spārnu plētums 48—54 cm, svars 370—430 g.
Mežirbe ir medījama, bet iekļauta limitēto medījamo dzīvnieku sarakstā no 2024. gada 1. aprīļa. Kā līdz šim medību sezona no 1. septembra līdz 31. janvārim.
*Zīmējuma autore Dace Buša. Visas tiesības pieder SIA "HR ROSARY".
Lauku balodis ir liela auguma putns, dzīvo Eirāzijā . Kā visiem baložiem lauku balodim ir drukns ķermenis, maza galva, vāji attīstīts knābis un spēcīgas kājas. Tas ir lielākais no baložiem Eiropā, tikai nedaudz mazāks par vārnu. Tā ķermeņa garums ir 38—44,5 cm, spārnu plētums 68—80 cm, svars 300—615 g. Apspalvojums pelēks, krūtis vīna sārtas. Pieaugušiem putniem kakla sānos balti laukumi. Lauku balodis pamatā dzīvo dažādu veida mežos, bet ir sastopams arī parkos un dārzos apdzīvoto vietu tuvumā. Spēcīgs un ātrs lidotājs. Ķermeņa garums ir 38—44,5 cm, spārnu plētums 68—80 cm, svars 300—615 g .
Medījams putns laikā no 1. augustam līdz 15. novembrim.
*Zīmējuma autore Dace Buša. Visas tiesības pieder SIA "HR ROSARY".
Rubenisir vistveidīgo kārtas putns, kas pārsvarā izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežos. Latvijā rubenis ir salīdzinoši bieži sastopams putns, tomēr skaits pēdējās desmitgadēs samazinās. Par faktoriem, kas nosaka skaita samazināšanos uzskata biotopu degradāciju un plēsīgo dzīvnieku savairošanos. Salīdzinoši liels un masīvs putns ar īsu knābi. Tēviņi ir lielāki par mātītēm, to garums sasniedz 49—58 cm, spārnu plētums līdz 80 cm, svars — līdz 1,4 kg, mātītes līdz 45 cm, bet svars līdz 1 kg. Ļoti atšķirīgs ir arī abu dzimumu krāsojums. Medījams putns no 1. Septembra līdz 31.decembrim. Latvijā šīs medības nav izplatītas, jo tradicionāli medņi un rubeņi medīti pavasarī. Rudenī par tiem intereses nav izveidojusies, bet ziemā tos nekad neesot medījuši. Pretēji ir Zviedrijā, Somijā, kur medņa cepetis ir novērtēts. Kas attiecās uz suņu izmantošanu šādās medībās, tad Somijā plaši tiek medīts kopā ar kontinentālajiem putnusuņiem, ļoti labas atsauksmes ir par Ungāru putnusuņiem.
*Zīmējuma autore Dace Buša. Visas tiesības pieder SIA "HR ROSARY".
Sējas zoss ir liela auguma pīļu dzimtas ūdensputns. Mājo Eiropas un Āzijas ziemeļos. Sējas zoss Latvijā ir parasta caurceļotāja gan pavasarī, gan rudenī. Pārlidojumu laikā tā sastopama dažādās ūdenstilpēs, purvos, pļavās un laukos. Ziemo ļoti reti. Sējas zoss ir liela auguma ūdensputns. Tās ķermeņa garums ir 68—90 cm, spārnu izplētums 140—190 cm, svars 1,7—4 kg. Nominācijas pasugai vidējais svars tēviņiem ir 3,2 kg, mātītēm 2,8 kg. Sējas zosis veido monogāmus pārus uz mūžu. Dzimumbriedumu tās sasniedz otrajā vai trešajā gadā. Laikā, kad jaunās zosis izvēlas savu partneri, riesta rituāli ilgst vairākas nedēļas, savstarpējās tēviņu cīņas ieskaitot. Kad parneris ir izvēlēts, savienība tiek noslēgta ar īpašu ceremoniju. Šī ceremonija tiek atkārtota katru gadu, kad pavasarī pāris atkal satiekas ligzdošanas vietā.
Sējas zoss ir medījams putns, to medību sezona sākās 15. Septembrī un ilgst 1,5 mēnesi līdz 30. novembrim.
*Zīmējuma autore Dace Buša. Visas tiesības pieder SIA "HR ROSARY".
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.